17-25.oktobris

Iebraukšanas apmācības Rioja, Ezkaray(Logroņo) mazā  ciemā, kur pretī mūsu dzīves vietai ir rūpnīca, kas ražo segas. Pirmajā dienā pēc 12h brauciena mums bija iepazīšanās un naktsmiers, otrā dienā sekoja spāņu valodas mācības, uzkāpšana Santa Barbara huhh..panorāma uz tuvējām pilsētām, no kurienes paveras pasakaina ainava, konkurss par Spānijas vēsturi un filma par 3 Spānijas rozēm Franko valdīšanas laikā. Trešajā dienā dodamies uz vīna darītavu Ronda.

Kur satiekamies ar svarīgākajām amatpersonām šajā reģionā un pēc tam pat tiekam Riojas laikrakstā, tiekam iepazīstināti ar vīna ražošanas procesu, kā izrādās 1kg pietiek 1l vīna, nobaudām gan vīnogas, gan vīnu, izcila kvalitāte, arī olīveļļai, cenas arī adekvāti kvalitātei.

Tiekam pie lielajām pusdienām restorānā, kā jau minēju iepriekšējos rakstos spāņi ēd ilgi un ir pirmais, otrais ēdiens + kafija un lielākajai daļai saldā cigarete, tā vietā ar latviešu brīvprātīgo izvēlamies svaigu gaisu un pastaigu pa Haro. Sakritības un veiksme, tā nu tas ir, jo šajā laikā arī manai tutorei no LV bija apmācības tieši šajā reģionā, laimes skrējienā apkampjoties saplēsts mētelis Kristīnei, bet kā saka te „no pasa nada”30min smaids un sarunas dažādu valodu sajaukumā, jo katrs no kolēģiem runā savā valodā, tiem mainoties mainās arī valodas, viens otru savā starpā pazīst un tā nu tas notiek, starp kultūru sakari rodas.

 Ikdienas ēšana nav no spīdošākajām apmācību laikā, izskatās, ka tiek uz kāda rēķina taupīts. Baltmaizi un cepumus vairs ilgi negribēsies. Beidzot varu izrunāties no sirds latviešu valodā, jo satiku Kristīni no pirms aizbraukšanas apmācībām LV, smaidu.

Iepazīšanās ar citiem brīvprātīgajiem 27 no 12 valstīm Vācija, Bulgārija, Serbija, Itālija, Francija, Slovākija, Malta, Turcija, Polija etc. Jauni kontakti, lai ceļotu – lieliska izdevība šeit esot.

Pēdējā apmācību dienā runājam par iespējamām konflikta situācijām un jaunatne darbībā projektiem, radās jau ideja kaut ko uzrakstīt starp LV un ES. Diena mierīga, izņemot Franču frīku izgājienus, kas diezgan brīvi jutās šajās apmācībās un izstrādāja visādus jokus, ar liftu atvedot dažādas kompozīcijas uz spāņu valodas nodarbību, līdz evakuācijai no mājas, kas nevienu neapdraudēja. Interesanti, ka brīvprātīgais apstiprināts projektam bez angļu un spāņu valodas zināšanām, tikai tāpēc, ka ir no Francijas?!

Brīvs vakars, beidzot pa visām šīm dienām brīvs vakars, laikam nepieminēju, ka darbojāmies no 8.30 – 23.00 katru dienu un vakariņas bija 21.00. Pēdējais vakars, lai parunātu savā starpā un iepazītu viens otru, dejas, spēles, smiekli un prieki.

Nepieminēju aukstumu, kas visas šīs dienas mūs tirdīja, naktī sasniedzot pat 0 grādus, priecājos, ka nedzīvoju šajā apgabalā un steriotipi par Spāniju jau sen izdzisuši, tieši tas ko gribēju, redzēt īsto un atklāto Spāniju ar mazajiem ciemiem, vēsturi un ikdienu.

Vēl tikai brokastis, pusdienas laužot sieru ar rokām un apskatot katedrāli Burgosā un esam vilcienā visi četri Kristīne(jo pazaudēja biļeti iepriekšējam vilcienam), Marco, Karls un es, visa diena ceļā - autobusā 3h un 7h vilcienā. Iebraucam mājās, tik silts un mīlīgs, home sweet homeJ

Marco jau Santiago de Compostela pēc apmācībām ciemojas, veiksmīgas apmācības un apmaiņas projekts izdevies.he he he

Šodien pēc spāņu valodas nodarbības uzvārīju auzu pārslu biezputru un ar ogu ievārījumu ēdu, mans i laimīgs.

p.s  Mums mājās nav i-nets, tāpēc ieraksti top, kad vien tieku.

Karls atnesa ceptus kastaņus, biju aizmirsusi kā tie garšo, interesanti, kā šeit gan garšas gan sajūtu kārpiņas attīstās. Galīsijā pat ir kastaņu cepšanas svētki, ar tiem svētkiem ar te interesanti, daudziem no tiem sena vēsture, bet aizsākums pavisam vienkāršs, kāds izdomāja pamēģināt kaut ko un tā ieviesās par tradīciju, piemēram karāties gaisā virs ūdens turot zosi aiz rīkles,kamēr tā pārtrūkst un dalībnieks iekrīt ūdenī, diezgan bezjēdzīgi svētki, tradīcija manuprāt, labi, ka tagad to dara ar lateksa zosi.
Te daudz tādu interesantu svētku un tradīciju.