pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

17-25.oktobris



Iebraukšanas apmācības Rioja, Ezkaray(Logroņo) mazā  ciemā, kur pretī mūsu dzīves vietai ir rūpnīca, kas ražo segas. Pirmajā dienā pēc 12h brauciena mums bija iepazīšanās un naktsmiers, otrā dienā sekoja spāņu valodas mācības, uzkāpšana Santa Barbara huhh..panorāma uz tuvējām pilsētām, no kurienes paveras pasakaina ainava, konkurss par Spānijas vēsturi un filma par 3 Spānijas rozēm Franko valdīšanas laikā. Trešajā dienā dodamies uz vīna darītavu Ronda.

Kur satiekamies ar svarīgākajām amatpersonām šajā reģionā un pēc tam pat tiekam Riojas laikrakstā, tiekam iepazīstināti ar vīna ražošanas procesu, kā izrādās 1kg pietiek 1l vīna, nobaudām gan vīnogas, gan vīnu, izcila kvalitāte, arī olīveļļai, cenas arī adekvāti kvalitātei.



Tiekam pie lielajām pusdienām restorānā, kā jau minēju iepriekšējos rakstos spāņi ēd ilgi un ir pirmais, otrais ēdiens + kafija un lielākajai daļai saldā cigarete, tā vietā ar latviešu brīvprātīgo izvēlamies svaigu gaisu un pastaigu pa Haro. Sakritības un veiksme, tā nu tas ir, jo šajā laikā arī manai tutorei no LV bija apmācības tieši šajā reģionā, laimes skrējienā apkampjoties saplēsts mētelis Kristīnei, bet kā saka te „no pasa nada”30min smaids un sarunas dažādu valodu sajaukumā, jo katrs no kolēģiem runā savā valodā, tiem mainoties mainās arī valodas, viens otru savā starpā pazīst un tā nu tas notiek, starp kultūru sakari rodas.

 Ikdienas ēšana nav no spīdošākajām apmācību laikā, izskatās, ka tiek uz kāda rēķina taupīts. Baltmaizi un cepumus vairs ilgi negribēsies. Beidzot varu izrunāties no sirds latviešu valodā, jo satiku Kristīni no pirms aizbraukšanas apmācībām LV, smaidu.

Iepazīšanās ar citiem brīvprātīgajiem 27 no 12 valstīm Vācija, Bulgārija, Serbija, Itālija, Francija, Slovākija, Malta, Turcija, Polija etc. Jauni kontakti, lai ceļotu – lieliska izdevība šeit esot.

Pēdējā apmācību dienā runājam par iespējamām konflikta situācijām un jaunatne darbībā projektiem, radās jau ideja kaut ko uzrakstīt starp LV un ES. Diena mierīga, izņemot Franču frīku izgājienus, kas diezgan brīvi jutās šajās apmācībās un izstrādāja visādus jokus, ar liftu atvedot dažādas kompozīcijas uz spāņu valodas nodarbību, līdz evakuācijai no mājas, kas nevienu neapdraudēja. Interesanti, ka brīvprātīgais apstiprināts projektam bez angļu un spāņu valodas zināšanām, tikai tāpēc, ka ir no Francijas?!

Brīvs vakars, beidzot pa visām šīm dienām brīvs vakars, laikam nepieminēju, ka darbojāmies no 8.30 – 23.00 katru dienu un vakariņas bija 21.00. Pēdējais vakars, lai parunātu savā starpā un iepazītu viens otru, dejas, spēles, smiekli un prieki.

Nepieminēju aukstumu, kas visas šīs dienas mūs tirdīja, naktī sasniedzot pat 0 grādus, priecājos, ka nedzīvoju šajā apgabalā un steriotipi par Spāniju jau sen izdzisuši, tieši tas ko gribēju, redzēt īsto un atklāto Spāniju ar mazajiem ciemiem, vēsturi un ikdienu.

Vēl tikai brokastis, pusdienas laužot sieru ar rokām un apskatot katedrāli Burgosā un esam vilcienā visi četri Kristīne(jo pazaudēja biļeti iepriekšējam vilcienam), Marco, Karls un es, visa diena ceļā - autobusā 3h un 7h vilcienā. Iebraucam mājās, tik silts un mīlīgs, home sweet homeJ
Marco jau Santiago de Compostela pēc apmācībām ciemojas, veiksmīgas apmācības un apmaiņas projekts izdevies.he he he

Šodien pēc spāņu valodas nodarbības uzvārīju auzu pārslu biezputru un ar ogu ievārījumu ēdu, mans i laimīgs.
p.s  Mums mājās nav i-nets, tāpēc ieraksti top, kad vien tieku.

Karls atnesa ceptus kastaņus, biju aizmirsusi kā tie garšo, interesanti, kā šeit gan garšas gan sajūtu kārpiņas attīstās. Galīsijā pat ir kastaņu cepšanas svētki, ar tiem svētkiem ar te interesanti, daudziem no tiem sena vēsture, bet aizsākums pavisam vienkāršs, kāds izdomāja pamēģināt kaut ko un tā ieviesās par tradīciju, piemēram karāties gaisā virs ūdens turot zosi aiz rīkles,kamēr tā pārtrūkst un dalībnieks iekrīt ūdenī, diezgan bezjēdzīgi svētki, tradīcija manuprāt, labi, ka tagad to dara ar lateksa zosi.
Te daudz tādu interesantu svētku un tradīciju.

11-12.oktobris


Veiksme ir mūsu pusē – Spānijā svētki, tātad brīvdiena, meklējot informāciju par Porto iedomājāmies pajautāt arī par nokļūšanu uz Cies salu arhipelāgu, jo tā atvērta tikai vasaras sezonā un te tavu brīnumu, varam ar pēdējo reisu paspēt, tad nu kravājam somas un ar pirmo prāmi šaujam uz „Best beach in the world”’

Diena salā mūs lutina ar saules pieskārieniem ķermenim, kalmāra delikatesi vēderam, jūras, koku un augu smaržām, putnu čivināšanu un neaprakstāmi skaisto dabu un baltajām jūras smiltīm un tirkīza zilo jūru. Nacionālais parks, miera osta, cilvēki viens otru sveicina satiekot ir smaidīgi un laimīgi, sajūta, kā uz vientuļas salas, kaut arī viens kempings ir piedāvājumā miers un daba valda pār šo salu.

Kad apnicis viss līdz brošai, tikai atbrauciet uz šo salu, dzīve ieņem košākas krāsas un smaids uz lūpām uzdzirkstī, sala tā vien sauc: atvēli laiku sev un izbaudi, šo mirkli un šo mūžību saskaņā ar dabu, būt tāds kā tu esi un ļauties, brīnumi notiek, tikai jāieklausās un jātic. Putnu dažādība, rotaļīgums, vērošana, smaržas, dzestrums un saules pieskārieni, pasaka, kas saulei rietot aizver dienu.

Atziņas:
Atšķirībā no LV šeit ļoti šķiro atkritumus, stikls, papīrs, plastmasa. Cenšos iegaumēt un atcerēties, ieradumam liels spēks.
Augļi un īpaši apelsīni te ir samērā lēti salīdzinot ar pārējo, tāpēc varu atļauties dzert svaigi spiestu apelsīnu sulu, kas garšo ļoti īsti, saldi un saulainiJPēc jogošanas un fizioterapijas sulai īpaša loma un garšaJ

pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris

4-10. oktobris

Laiks sācis skriet, jau 10.oktobris, tikko piefiksēju, daudz darāmā darbā, jaunas lietas, darba plānu sastādīšana un ideju ģenerēšanas laiks brīvā laika aktivitātēm.

Vakar bija pirmā angļu valodas nodarbība, kas man jāvada jauniešiem, tie, kas  vēlas praktizēt angļu valodu vienu reizi nedēļā bezmaksas var nākt uz mūsu centru. Tas bija mazliet pārsteigums, jo iepriekš par to nebrīdināja, bet nu, kā saka – no te preocupes y no pasan ada. Tagad jādomā, kā to efektīvāk darīt(spēles, filmas, dialogi, pasword) jaunieši savu viedokli izteica ko sagaida, tad nu I’ll do my best.:)
Šodien nopirku ziemas jaku(es tā domāju) pirmo reizi balta krasa, jo mums apmācības Rioja pēc nedēļas un visi sabiedējuši, ka tur briesmīgi auksts esot, bet nu neticas, vamos a ver!
Te pat suņiem ir lietusmēteļi, labi, ka savu paņēmu, savādāk es tāda vasarīga skraidu un visi skatās uz mani mazliet jocīgi. Jam un to, ko sauc par vētru LV, šeit ir vismaz 3x nedēļā un kā norma šeit, ir silts, bet līst bieži dažādu pakāpju lieti he he he, jo te pat ir speciāls vārds smidzināšanai – „poalla”
Esmu uzsākusi dejot Galīsiešu tradicionālās dejas, ļoti interesanti, par cik arī LV dejoju tautas dejas.
Mājvietā sarakstīju kārtības noteikumus, lai varētu harmonizēt ikdienu. Kā piemēram: vairāk runāt, mazāk domāt, 1x ned ēst ārpus mājas vai darīt citas aktivitātes, apskaut, kad tas otram nepieciešams.
Par maizi – aktuāls jautājums, jo melno maizi te neatradīsi, bet šeit ir daudz panaderias (maiznīcas), kur var dabūt labu balto maizi, bet ja godīgi man jau apnikusi baltā maize. Ja jau pēc Oviedo bija +2kg, tad tagad labāk nesvērties, bet vietējie saka, ka es ēdu, ka pajarito (putniņš) he he he
Piens – te ir miljons veidi un ir tādi, kam termiņš ir pat gadu, varat iedomāties cik ekoloģiski, bet, ja pameklē ir arī tādi, kas tikai nedēļu var stāvēt.
Pārtika – dārgāka, kā LV un neveselīgāka – lielos vilcienos, atsevišķas lietas, kā olīveļļa vai produkti, ko gatavo šeit, ok vairāk vai mazāk, bet, ja tiešām vēlies ko īstu/veselīgu, tas maksā dārgi, vietējiem alga vidēji ir 1000-1500Eur mēnesī, tāpēc pastāv iespēja arī ēst veselīgi, tāpat ir daudz fermas un saimniecības kalnos, bet tāpat, kā LV mazās , kas neatbilst pēc Eiropas standartiem ir likvidētas.
Nakts dzīves iepazīšana – pašu spēkiem tikai bāri, kuros viens pie otra saspiedušies cilvēki mēģina padzerties un daudz runā, ar kolēģiem fiesta izvērsās daudz krāsaināka, ar dažādu rajonu iepazīšanu, jo Vigo ir interesanta ar to, ka pilsētai nav noteikta centra, pilsēta ir augšā un lejā, sports garantēts,  arī nakts dzīve katram indivīdam savā rajonā( Arenal – gucci, dolce&gabana, Curruca – funky). Kaut arī ir mīļvietiņas katrā no rajoniem un sanāk tāda skraidīšana naktī, ja gribas izbaudīt dažādību.Mēs ietrāpījām dažos no tiem bārā paspēlējām galda futbolu, lieki piebilst, ka te tas lielā cieņā  (arī bērniem spēle nr.1 ir futbols)  ļoti jautri padejojām ar darba kolēģiem. Vēl jaunums bija, ka jaunieši naktī savācas lielās kompānijās pie ostas – parkā ar saviem dzērieniem un pikniko, kā mēs to mēdzam dienā vai arī mājas tusiņos. Cilvēki ir atsaucīgi, vietējie jau smej, ka te ziemeļos šie esot tādi atturīgāki, bet tas ir ļoti individuāli. Kad tiek prezentēts nezināms draugs, tad noteikti tiek pārmīti pāris vārdi no draugu loka ar jauno un apskāviens+ divas vaigu bučas. Šie nesaprot, kā var paspiest tikai roku, tas liekas pat nepieklājīgi. Bet īstu draugu ir kaut kas īpašs, jo tas, ka viņi ir atsaucīgi un draudzīgi  vēl nenozīmē, ka ir Jūsu draugi.
Puiši šeit ir īpaši kopti, ļoti piedomā pie ārējā izskata un meitenes ļoti dažādi, bet arī pārsvarā uz vakaru ir papēžu kurpēs un žaketītēs, bieži vien gaumīgi, bet kā jau visur izņēmumi un dažādība it visā. Salīdzinot ar algām apģērba cenas ir lētas, pārtika ir visai dārga, it īpaši ekoloģiskā.
Puiši šodien grib trešo dienu pēc kārtas fiestot, es teicu, ka ņemu brīvdienu, palasīt grāmatu, spāņu valodu pamācīties.  Esmu jau vietējo runas veidu pārņēmusi, jo ir īpašas izteiksmes, kā pateikt. Smieklīgi, ka Karls mani sauc par jefe(šefi) vai Džulietu un Marco par jefi(šefu).


Kā runā Spānijā? Castellano, gallego, vasco, catalan. Lenguas latin/romanicas
Dažas frāzes (algunas palabras):
Que suerte – kāda veiksme
Que bien – cik labi
A mi tam poco (a mi no) – es tāpat(kad tiek runāts negatīvi)
A mi tam bien (a mi si)– es arī (kad tiek runāts apstiprinoši)
Saber – saproti
Conocer – zināt
Despertarse – pamosties
Bastante – pietiekoši
Amable – patīkams
Preferies – ko izvēlies labāk
Me encanta – ļoti patīk
Pareja – draudzene, sieva, vīrs, draugs
Peatonales – gājēju ielas
Pijos – „biezie stilotāji”
Aficiones - hobiji


svētdiena, 2010. gada 3. oktobris

1-3.oktobris

Hola, Hola! Ahora hablo solo en Espanol!

Mazliet dīvainas sajūtas pārņem, kad nevar izteikties līdz galam un pateikt visu ko domā, brīžiem gribas uzsprāgt. Nedēļas nogale sākās ar kopējām pusdienām (pirmo reizi ārpus mājām) iepirkšanos, bijām ar čaļiem shopingā, pārsteidzošā kārtā mēs kaut ko nopirkām(drēbes), nepatērējām pārāk daudz laika, neuzkritām uz nerviem viens otram un bijām apmierināti. Mēs mācāmies viens ar otru rēķināties, saprast vajadzības un nenovirzīties no mērķa, bet arī cieši nesaspringt uz kaut ko, mēģinām būt elastīgi.
Sestdienu sākām ar lielo tīrīšanu mūsu centrā, lai atsāktu sezonu ar tīru vidi gaišām idejām un domām, nedēļas nogalē devāmies uz asamleju Allariz(maza pilsēta Galīsijas reģionā), ļoti daudz specifiska informācija, jo www.abertal.org  darbojas ļoti daudzpusīgi sākot ar brīvā laika aktivitātēm jauniešiem un bērniem beidzot ar nometņu organizēšanu un brīvprātīgo piesaistīšanu. Tādu informāciju pirmajā nedēļā bija visai grūti sagremot (valodas dēļ), bet galvenās lietas uztvēru, būs  daudz laika praktizēt. Taču koordinātori vienmēr pārprasa un rūpējas, lai mēs integrētos. Un ir ļoti atsaucīgi. Saņēmām gada pasākumu plānu, bijām nakts pastaigā pa pilsētu –iekļaujot spēli, kad saka” almenreados” jāslēpjas, pārsvarā krūmos gulējām ha ha ha, dziedājām karaoke, mēmo kino atveidojām, daudz ēdām,  iepazinām viens otru un atvērām sevi free  hugs, abrazos gratis vai apskāvieniem par brīvu – mīļi.
Mums šodien tādi vēji pūta, ka jutāmies automašīnā, kā lidmašīnā, pūta no ceļa nost un ausis krita ciet, LV to sauc par vētru, te laiks nomainās 3x dienā, saule - vējš - lietus.


Marco ‘Itālis’ man visas šīs dienas neliek mieru ar jautājumiem, kad tad manas draudzenes atbrauksie ciemos, esmu ar viņu nosmējusies līka, viņš visu laiku joko , atbraucām no asamblejas un šis uzvelk priekšnamā uz savas skruļļainās galvas tādu smieklīgu” old school „ keponu, es nosmējusies līdz asarām turpat uz grīdas vārtījos, teicu, ka šis mierīgi var piepelnīties saldējumu tirgot šajā ekipējumā.

Kamēr mēs bijām prom Karls bija uzposis māju un veļu izkarinājis, man tiešām paveicies ar kārtīgiem puišiemJ

Atziņas: spāņi daudz ēd, ilgi ēd (uzkodas, salāti, otrais, saldais, augļi, kafija)
Kas noteikti jāzin –
·         Guai – forši
·         Flipo - pārsteigts
·         Memola – ļoti patīk
·         No tengo pasta – nav naudas
·         Clara – alus+toniks
·         Caņa – izlejamais alus
·         Tinto de verano  - toniks+vīns
·         Calimacho – vīns+cola

piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

30.septembris

Piepildīta diena sākot ar spāņu valodas kursiem, manā grupā lielākoties visi ir no Brazīlijas, Portugāles un jau zina pamatus, mācāmies ātri un viss tiek skaidrots spāniski. Norunātā tikšanās pēc kursiem, jam Karls ir pārpratis un gaida pilsētas centrā, manifesta dēļ  Marko brauca uz norunāto vietu 4x ilgāk, rezultātā mainījām plānu, kā te tas notiek visai bieži, bet daļu no plāna tomēr izpildījām, tagad man ir jauns nr.+34 622710960, braukšanas karte transportam, NIE, izrādās, kas man der no Mallorcas, visa diena bez pārtikas rosināja steidzami iepirkties un secināju, ka  pl.16.00 supermārketā esmu vienīgā neskaitot pārdevēju, viņiem te 13.00-17.00 siesta.
Jau mājās satiku Lauru, meiteņu lietas, sarunas, ar puišiem dzīvojot ir citādi, joki un jautrība, bet savādāk tomēr ,mums šodien mēbeles dzīvoklim nomainīja un ar ģimeni(saviem puišiem) bijām iepirkt sadzīves lietas, tagad mums ir tualetes papīrs un veļas pulveris visam gadam hahaha. Pamazām iepazīstam viens otru, īpatnības jokus, paradumus un citus brīnumus, kā arī vairāk gan ar Marko atklājam bilžu pasauli, kas atveras ar atmiņām, notikumiem, stāstiem, draugiem un ģimeni. Šodien neizturēju vervelēt spāniski , jo Marko visu laiku joko(viņa spāņu valoda ir daudz labākā līmenī) un viņš nebeidza brīnīties par manu bišu maizi, kas viņam liekas kaut kas vecs un pee, skaidroju, skaidroju un tad sāku bļaut latviski, ka tas stiprina imunitāti un no vārda „stiprina” Marco un Karls uztaisīja : que, que „striptīzs”?
Karls lielākoties skatās TV un ēd sviestmaizes, pa retam ar mums kopā ēd un pievienojas  sarunām
Vakars izvērtās jauks un sirsnīgs ar skaļiem smiekliem. Rīt brīvdiena un nedēļas nogalē dodamies uz 2 dienu asambleju  mūsu organizācijai Ouriencia, Allariz.

26-28.septembris


Rīts iesākas nesteidzīgi brokastojot Aijas apartamentos Oviedo (Aija ir lieliska pavāre) ģenerējot idejas dienas plānam, ir brīvdiena un tas nozīmē, ka Spānijā visi veikali ir slēgti, bet no pasan ada. Dienu atveram baudīšanai  un dodamies uz Gijon(alternatīva tusiņu pilsēta pie okeāna Astūrijā, pretēji perfekti tīrajai un vēsturiskajai  Oviedo) saules ietvertais okeāns izmet viļņu grēdas sērfotājiem, bet mūsu pēdas priecājas par veldzējošu masāžu, dziļa un svaiga ieelpa, labsajūta. Ceram atrast krāmu tirdziņu tuvējā parkā, bet bez panākumiem, par to neskumstam, jo kā saka: no pasa nada. Alberto mūs ir ieaicinājis pusdienās (itālis+pavārs)daudzsološi, meklējam cienastu, bet atrodam tikai ķīniešu veikalu un rodas ideja nopirkt rīvi + kaut ko dulce(saldu). Pa celam atrodu uz ielas labas kalnu botas, ko arī paņemu lietošanā. Alberto dzīvo māju rajonā Gijon, kas domāta studentiem, pašvaldība atbalsta un cenas ļoti draudzīgas, Erasmusnieki, brīvprātīgie un citi jaunieši tur var dzīvot līdz pat 5 gadiem, ja ievēro noteikumus, par vienu istabu vidēji 120Eur. Dzīvojamā platība ļoti mājīga un patīkama, visi esam izsalkuši un metamies pie kartupeļu mizošanas. Alberto jau ir pagatavojis lazanju un top  kartupeļi  ar rozmarīnu un ķiplokiem, pirmo reizi pa šīm dienām tā pieēdos, kā runcis. Itāļi ir īsti baudītāji, ierosinām doties uz vecpilsētu, kas beidzas ar siestu vietējā kalnā, pasaka, pārīši vingro, maigojas, smejas, mēs pēc maltītes gozējamies saulītē un apmierinājumā murrājam.
Vakars jau klāt, laiks nākamajam piedzīvojumam – ar vilcienu dodamies uz Soto de rey, bioloģisko saimniecību – fermu, kur cilvēki var doties strādāt, kā brīvprātīgie un dzīvot par vēdertiesu.

Dani jau dzīvo te gadu, divi puiši no Amerikas un Holandes pavadīja pāris mēnešus un šajās dienās dodas meklēt piedzīvojumus neapdzīvotā pilsētā tepat Spānijā. Elena (žurnāliste) no Holandes dzīvo jau kādu laiku mājā uz vistas kājas un palīdz vietējā saimniecībā, mūsu skatījumā, tas ir nekas vairāk, kā omes lauki, bet šeit, tas ir  kaut kas īpašs, samērā reti sastopams, apgabals ir ļoti kalnains, bet aitas un zirgi dikti priecīgi. Pilniigs chills, miers, daba un daži nesteidzīgi cilvēki, nav jābrauc uz Indiju. Vakarā kalnā pasēžam pie aitām,  atvadamies no puišiem, kas muzicē pirms aizbraukšanas un dodamies tumsā tītajā takā.



 Vieglas vakariņas ar aitas sieru, LV labumiem, meloni Oviedo apartamentos un miega pele jau klāt.
Rīta cēliens Aijas organizācijā, kur tieku iepazīstināta ar tās darbību, ar karti rokās dodos uz vecpilsētu, bet saprotu, ka iztieku labāk bez tās, pirmais pirkums, vietējo labumu iegāde, sidrs kolēģiem un dzīvesbiedriem, aitas siers un pusdienas Aijas gaumē, varen garšīgas. Nesteidzīgi kontrolējam laiku un dodamies uz autoostu, bet ak vai, nepareizajā sarakstā biju paskatījusies un esam 1h vēlāk autobuss uz manu pilsētu iet tikai 2x dienā, vilciena nav, ko darīt? Aija – no pasa nada brauksi rīt!

 Tā nu cēlos 5.30 un braucu 8h.Jo man šodien noteikti jābūt savā organizācijā un vēl neesmu satikusi savus dzīvokļa biedrus, kas brīvdienās iebraucaJ



23-25.septembris



Saulaina un prieka pielieta ar kolēģēm darbā un ārpus tās, pirmās jūras veltes Galīsijas un manā gaumē.  Piedalījos pirmajā organizācijas sapulcē, kur tika sadalīti pienākumi, visnotaļ noderīgi.
Vakars ar gatavošanos Oviedo tripam pie Aijas(brīvprātīgā no LV), tiek kaldinātas idejas ko sadarīt 7h autobusā un veiksmīgi, kā jau spāņi nekur nesteidzas un pa vidu vēl ieturam pauzes atpūtai, vietējiem pa kafijai un cigareitei, man ūdens pudeleJPasakainie dabas skati, kā atvērta grāmata kalni pa kuriem tek mākoņmaliņas upes 1200m augstumā, ūdens miers un mazās saimniecības, kā viņi tās nogāzes spēj apkopt, joprojām man ir noslēpums, taču traktoru un zirgu 90’ slīpumā redzēju gan. Laika apstākļi no saules apspīdētās ietērpjas mākoņos un Astūrijā smidzina, kas nav nekas neparasts.

Pastaiga pa pilsētu, sestdienas izrādās ir lielo svētku dienas ar kāzām un iesvētībām, jauniešiem, kas pēc skolas nedēļas  izslāpuši pēc brīvības, sidrs – Astūrijas lepnums ar visām liešanas tradīcijām, atzīšos bezalkoholiskais gan bija visai nebaudāms.


Arī zilais siers ar maizi un membrillo tiek nobaudīts vietējā garā. Un firmas ēdiens kuskuss ar jūras veltēm un dāzrzeņiem.  ieskats vietējā bārā ar smejošu  vietējo kompāniju Raul+Carlos+Aija un diena aizveras sapņiemJ