pirmdiena, 2011. gada 21. marts

Marts

Laimīga.
Manuprāt mēneša laikā satiku tik daudz mīļos, cik citus gadus satieku tikai labi, ja 1 gada laikā aizceļojot pat uz Latgales ārēm un šoreiz sajūta ir savādāka, viss ir citādāk, kā bija iepriekš, ir lielāks mīļums iekšā un prieks staro uz visām pusēm un ik pa laikam iznirst smaids ar runča apmierinātību - esmu laimīga.
Es jau sāku aizmirst ko ēdu Spānijā, valodu ar jāatsvaidzina būs, interesanti.
Piedzīvojumi, kā Karlsonam, tik niķu vairs navJ ļoti skaistā laikā esmu, putni čivina un daba mostas, viss baltais top arvien zaļāks, kaut arī Gulbenē kraukšķošais ledus zem kājām bija neatkārtojams pilnmēness naktī, jo sevišķi lieliskā kompānijā ar Bruni un Krišuku.
Gribu pateikt lielumlielo paldies visiem draudziņiem – tas bija mīļi un sildīja sirsniņuJ Viss šķiet daudz īstāks.
Foršā atkalredzēšanās ar senajiem cīņu biedriem bija apzināšanās, ja grib tad var un vajag!
Dienas smaids par bildinājumu – ja jau tu gribi, tad es varu tevi apprecēt. Jo ballītes ir laba lietaJ
Radāsd ideja: braukāt pa laukiem un vecus cilvēkus apfrizēt, dienišķo pārtiku aizvest, vēl varu make-up uztaisīt, pieprasījums domāju, ka būtu. Mans pirmais klients bija vecaistēvsJ
Dienas jautājums – kapēc tik daudz vientuļu cilvēku sēž katrs savā mājā un nesatiekas, bet katrs skumst vienatnē?
Baterijas uzlādētas otrajam cēlienamJViss būs labiJ















pirmdiena, 2011. gada 7. marts

Marco

Ko es varu pastāstīt par savu otru sabiedroto?
Marco ir Itālis, bet kā viņš pats saka, neesot tipiskais, kaut man nu šķiet pa reizei tas visai dabiski laužas ārā.
Tipiski:
Pastas un tomētu mērces krājumi glabājas pat skapī un zem gultas, nedēļas nogalēs gandrīz nekad pa nakti nav mājās, svētdienās guļ apmēram līdz 16.00, no rītiem vienmēr ir nerunājams, neēd brokastis, ja nu vienīgi brīvdienās kumelīšu tēju ar cepumiem, gludina zeķes un apakšveļu,  gandrīz neēd gaļu, lielākoties salātus, pastu  un tomātus...ah siers un pica Spānijā vispār esot neēdams, tāpēc ieradās pēc Ziemassvētku brīvdienām apbruņojies ar parmigiano! Žāvē matus ar fēnu, viņam drēbju ir vairāk, kā man, vienmēr ļoti pievērš uzmanību ārējam izskatam, ja ir iespēja noteikti izmantos, lai pagulētu siestu.
Ir liels aktīvists un fotogrāfs, sabiedrisks un prot organizēt savu laiku!
Cep lieliskas kūkas un gatavo garšīgu lazaņu:)

Pornozvaigžņu pazinējs 30 gab Karls tikai 2 zinājis


Mīl arī garās zeķes ziemā:)

19-28.februāris


Mājās braukšanas pasākums tiek gaidīts ar lielu nepacietību, atbalstu un asarām. Atzīstu, ka pa ilgu izstiepu un neieklausījos savās sajūtās jau ziemassvētkos, taču neko nenožēloju – ļoti liels pārbaudījums sajūtu ziņā un ieguvu ar katru dienu jaunas vērības, cilvēkus, kas animēja ar mani.

Pirms aizbraukšanas dažiem cilvēkiem bija īpaša loma un LIELAIS PALDIES viņiem, manai ģimenei,  Larai un viņas mammai, Susi, Kibai, Alejandro ar ģimeni, Insai un Janai, kas ar mani bija ik dienu , kad biju smaidoša un optimistiska vai gluži pretēji, kā arī Narciso par dalīšanos savā pieredzē. Atbildība, mīlestība, uzticība un vientulība.
Atziņa – „Tu vari būt kopā ar daudz cilvēkiem, bet dziļi sirdī vientuļš”
Pusdienošanu manās Ziemeļspānijas mājās ar vācu meitenēm un pārsteigums lidostā ar smiekliem un asarām acīs, bet pats galvenais ar lielu sirsnību – atmiņu albūms ar jaukiem vārdiem un „llamador de angeles”, vēstule no vecmāmiņas īpašs gardums pietaupīts, lai ļautos emocijām lidojot– attālums ļoti satuvina ar savējiem.
22. februārī  pieredzes saburzīta un jāatzīst kādus 2 mēnešus pat nebiju lietojusi kosmētiku ierodos Barselonas lidostā un man priekšā paveras plats smaids un lieliskā sieviete, es jau teicu, ja būtu puisis  iemīlētos no pirmā skatiena.  Neizsakāmi laimīgas par tikšanos dodamies uz saviem lepnajiem apartamentiem un baudām vakaru ar pilsētā – olīvu kalni dažādās mērcēs un krāsās, zemenes, miers un plašums , silts gaiss un brīvība, ar tējas malkiem ostmalā (Restorāna ieteikumi tējas izvēlē - Manzanilla ir meitenēm, kam ir draugs, Tila esot tantēm jādzer) , neparastiem augļiem, auzu pārslu biezputru, kāds bija ļoti pacenties – mīļš paldies!:)

Rīts tik mierīgs un bez steigas,  Plaza Espana un tad jau aidā uz lidostu, vaio tad var mājās braukt bez jamon  no Spānijas?– nē, jāpaņem labākais Iberian. Mirkli vēl apstājies beļģu saldējuma baudīšana un tāds miers, kad piefiksējam – jādodas uz iekāpšanu, haaaaaaaahhh skrējiens uz reisu bija pats labākais, jo pēdējais brīdinājums pirms iekāpšanas tiek izsludin;ats, tad nu slīdējām pa garo flīžu un stikla ieklāto gaiteni un nemaz nebijām pēdējās, iekšā sajūsmas saucieni – uz mājām, jā! Nolaižoties vēl bija ļoti pacilāta sajūta – laimīga! Sniegs uz visām pusēm, cilvēki skatās, bet man ir pilnīgi vienalga, pat lielais aukstums sajūsmu neietekmējaJ
 To, kā novērtēju ģimeni un draugus var izjust tikai tas, kas bijis prom no mājām ilgāku laiku. Ļoti liels palīgs ir skype starpniecība, bet samīļot savējos un kārtīgi ieēst īstu Latvijas biezpienu ar krējumu un rupjmaizi, aiziet pīles pabarot vietējā upītē, slēpot kopā ar savu ģimeni un pikoties, ēst mammas vakariņas un izjust ģimenes siltumu, nogaršot mammas jaunās kūkas recepte un citus gardumus, skatīties ar radiņiem oldschool bildes, trumpis visam mana mazā māsa ar šampanieša korķi mutē aizmigusi jaunībā, justies ļoti gaidītai un mīlētai, ļauties, kad tevi lutina, novērtēt to visu, kas jau ir - nedomājot par to - kā nav.. ir īsta vērtība.





Pie mīļajiem mājiņās!!!
Mīlu:)


13 februāris-18.februaris


Milestibas diena sajutos ļoti sievišķīgi, mani dzīvokļa biedri mani uzaicināja vakariņās uz Itāļu restorānu un pavadījām mierīgu un romantisku vakaru.
Šīs dienas ar mani ļoti animē Jana un Insa, Laras mamma, Alejandro ģimene, liels paldies viņiem, katru dienu sazinamies, meitenes man uzdavinaja bižutērijas kursus, cik daudz labu cilvēku pasaule, mīlestība virmo ap mani.
Bijām ar bērneļiem uz programmu V televīzijā, atbalstījām skolniekus spēlē, otrā reize tiešā ēterā Galīsijas TV.
Taizemes kultūra ienakusi musu mājās ar Marco labvēlību, viņam šobrīd ir īsta kultūru baudīšana, Francija, Polija, Spānija, Taizeme.
Biju lieliskās meksikāņu vakariņās par godu Moureen dzimšanas dienai, lielākā daļa no kursa bijām, kā jau ierasts katru nedēļas nogali rīkojam ko kopīgu, Jana un Insa katru dienu ar mani animē, bižutērijas kursus par prieku man uzdāvināja, cik jauki bija, pasaule tiešām sadodas rokās, kad tas visvairāk ir vajadzīgs un arī visi labie eņģeļi stāv klāt un sargā.