pirmdiena, 2011. gada 21. marts

Marts

Laimīga.
Manuprāt mēneša laikā satiku tik daudz mīļos, cik citus gadus satieku tikai labi, ja 1 gada laikā aizceļojot pat uz Latgales ārēm un šoreiz sajūta ir savādāka, viss ir citādāk, kā bija iepriekš, ir lielāks mīļums iekšā un prieks staro uz visām pusēm un ik pa laikam iznirst smaids ar runča apmierinātību - esmu laimīga.
Es jau sāku aizmirst ko ēdu Spānijā, valodu ar jāatsvaidzina būs, interesanti.
Piedzīvojumi, kā Karlsonam, tik niķu vairs navJ ļoti skaistā laikā esmu, putni čivina un daba mostas, viss baltais top arvien zaļāks, kaut arī Gulbenē kraukšķošais ledus zem kājām bija neatkārtojams pilnmēness naktī, jo sevišķi lieliskā kompānijā ar Bruni un Krišuku.
Gribu pateikt lielumlielo paldies visiem draudziņiem – tas bija mīļi un sildīja sirsniņuJ Viss šķiet daudz īstāks.
Foršā atkalredzēšanās ar senajiem cīņu biedriem bija apzināšanās, ja grib tad var un vajag!
Dienas smaids par bildinājumu – ja jau tu gribi, tad es varu tevi apprecēt. Jo ballītes ir laba lietaJ
Radāsd ideja: braukāt pa laukiem un vecus cilvēkus apfrizēt, dienišķo pārtiku aizvest, vēl varu make-up uztaisīt, pieprasījums domāju, ka būtu. Mans pirmais klients bija vecaistēvsJ
Dienas jautājums – kapēc tik daudz vientuļu cilvēku sēž katrs savā mājā un nesatiekas, bet katrs skumst vienatnē?
Baterijas uzlādētas otrajam cēlienamJViss būs labiJ















Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru