Liekot jaunu bildi iekšā viss liekas krāsaināks un gaišāks. Katram savi priekšstati un steriotipi par Spāniju, man tā laime ir redzēt tās krasās atšķirības, tik dažādas, kā valodas ir arī katrs reģions Spānijā. Visbiežāk jau priekšstati ir par Flamenko, vēršu cīņām, sauli un jūru palmu ielejā, tas viss arī ir sastopams Spānijas dienvidos, savukārt pilnīgs miers, zaļu mežu ieskauti un okeāna dzestri ir ziemeļi. Bija patīkami sajust pirmos pavasara sveicienus pludmalē,kas atmodināja arī manas ieziemotās baterijas, LV vēl ziemas mētelī bija jātuntulējas.
Dienvidu trips sākās ar 2 skaistām dienām Malagā 140 brīvprātīgo sastāvā no tiem 3 ziedi no LV, superjauki cilvēki un interkulturālais mikslis, pasākums par īsu bija, bet ES tagad samazina dienu skaitu apmācībām, pirms aizbraukšanas apmācības vairs nav, kas manuprāt bija ļoti svarīgi. Sajūsmināja, ka īstai galīsietei mācīju galīsiešu dejas, kas tik neatklājasJ
Andalūziešu valoda ir tik interesanta, visas galotnes „norij” un manuprāt gramatiku viņiem nemaz nav diktam jāmācās, es jau ar iemanījos runāt pa šai manierei.
Pagarinot apmācības aizlaidām uz Sevilju un Granadu...nu ļoti skaisti, daba, arhitekt;ura, dienvidos tāds čils, cilvēki nepar ko neuztraucas, kā apmirināti kaķi klīst un čupojas apkārt gozoties saulītē. Nacionālais parks pie Seviljas pasakains un mazā smilšu pilsētiņa Rosillo.
Meklējot naktsmājas Malagā viss izvētās super smieklīji un veiksmīgi, sazinoties caur kontaktiem uzgāju vienu no Turcijas brīvprātīgajiem ar ko bijām apmācībās, bet nebijām pārmijuši ne vārds, redz kā un Malagas pludmalē satikāmies, lielisks čalis, uzņēma mūs jauki savā rezidencē, kā jau iepriekš minēju, brīvprātīgie, tā ir īpaša kasta (atsaucīgi, laipni, uzticami un vispusīgi). Siltas atmiņas ..ha un beidzot redzēju Flamenko.
Vai Galīsija mani pārsteidz, kā sagaidīja mājās? Ar lietussmidzekli un mākoņiem, kā siltumnīcas efekts, bet ne uz ilgu laiku.
somos gallegos:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru