Rīts iesākas nesteidzīgi brokastojot Aijas apartamentos Oviedo (Aija ir lieliska pavāre) ģenerējot idejas dienas plānam, ir brīvdiena un tas nozīmē, ka Spānijā visi veikali ir slēgti, bet no pasan ada. Dienu atveram baudīšanai un dodamies uz Gijon(alternatīva tusiņu pilsēta pie okeāna Astūrijā, pretēji perfekti tīrajai un vēsturiskajai Oviedo) saules ietvertais okeāns izmet viļņu grēdas sērfotājiem, bet mūsu pēdas priecājas par veldzējošu masāžu, dziļa un svaiga ieelpa, labsajūta. Ceram atrast krāmu tirdziņu tuvējā parkā, bet bez panākumiem, par to neskumstam, jo kā saka: no pasa nada. Alberto mūs ir ieaicinājis pusdienās (itālis+pavārs)daudzsološi, meklējam cienastu, bet atrodam tikai ķīniešu veikalu un rodas ideja nopirkt rīvi + kaut ko dulce(saldu). Pa celam atrodu uz ielas labas kalnu botas, ko arī paņemu lietošanā. Alberto dzīvo māju rajonā Gijon, kas domāta studentiem, pašvaldība atbalsta un cenas ļoti draudzīgas, Erasmusnieki, brīvprātīgie un citi jaunieši tur var dzīvot līdz pat 5 gadiem, ja ievēro noteikumus, par vienu istabu vidēji 120Eur. Dzīvojamā platība ļoti mājīga un patīkama, visi esam izsalkuši un metamies pie kartupeļu mizošanas. Alberto jau ir pagatavojis lazanju un top kartupeļi ar rozmarīnu un ķiplokiem, pirmo reizi pa šīm dienām tā pieēdos, kā runcis. Itāļi ir īsti baudītāji, ierosinām doties uz vecpilsētu, kas beidzas ar siestu vietējā kalnā, pasaka, pārīši vingro, maigojas, smejas, mēs pēc maltītes gozējamies saulītē un apmierinājumā murrājam.
Vakars jau klāt, laiks nākamajam piedzīvojumam – ar vilcienu dodamies uz Soto de rey, bioloģisko saimniecību – fermu, kur cilvēki var doties strādāt, kā brīvprātīgie un dzīvot par vēdertiesu.
Dani jau dzīvo te gadu, divi puiši no Amerikas un Holandes pavadīja pāris mēnešus un šajās dienās dodas meklēt piedzīvojumus neapdzīvotā pilsētā tepat Spānijā. Elena (žurnāliste) no Holandes dzīvo jau kādu laiku mājā uz vistas kājas un palīdz vietējā saimniecībā, mūsu skatījumā, tas ir nekas vairāk, kā omes lauki, bet šeit, tas ir kaut kas īpašs, samērā reti sastopams, apgabals ir ļoti kalnains, bet aitas un zirgi dikti priecīgi. Pilniigs chills, miers, daba un daži nesteidzīgi cilvēki, nav jābrauc uz Indiju. Vakarā kalnā pasēžam pie aitām, atvadamies no puišiem, kas muzicē pirms aizbraukšanas un dodamies tumsā tītajā takā.
Vieglas vakariņas ar aitas sieru, LV labumiem, meloni Oviedo apartamentos un miega pele jau klāt.
Dani jau dzīvo te gadu, divi puiši no Amerikas un Holandes pavadīja pāris mēnešus un šajās dienās dodas meklēt piedzīvojumus neapdzīvotā pilsētā tepat Spānijā. Elena (žurnāliste) no Holandes dzīvo jau kādu laiku mājā uz vistas kājas un palīdz vietējā saimniecībā, mūsu skatījumā, tas ir nekas vairāk, kā omes lauki, bet šeit, tas ir kaut kas īpašs, samērā reti sastopams, apgabals ir ļoti kalnains, bet aitas un zirgi dikti priecīgi. Pilniigs chills, miers, daba un daži nesteidzīgi cilvēki, nav jābrauc uz Indiju. Vakarā kalnā pasēžam pie aitām, atvadamies no puišiem, kas muzicē pirms aizbraukšanas un dodamies tumsā tītajā takā.
Vieglas vakariņas ar aitas sieru, LV labumiem, meloni Oviedo apartamentos un miega pele jau klāt.
Rīta cēliens Aijas organizācijā, kur tieku iepazīstināta ar tās darbību, ar karti rokās dodos uz vecpilsētu, bet saprotu, ka iztieku labāk bez tās, pirmais pirkums, vietējo labumu iegāde, sidrs kolēģiem un dzīvesbiedriem, aitas siers un pusdienas Aijas gaumē, varen garšīgas. Nesteidzīgi kontrolējam laiku un dodamies uz autoostu, bet ak vai, nepareizajā sarakstā biju paskatījusies un esam 1h vēlāk autobuss uz manu pilsētu iet tikai 2x dienā, vilciena nav, ko darīt? Aija – no pasa nada brauksi rīt!
Tā nu cēlos 5.30 un braucu 8h.Jo man šodien noteikti jābūt savā organizācijā un vēl neesmu satikusi savus dzīvokļa biedrus, kas brīvdienās iebraucaJ
Tā nu cēlos 5.30 un braucu 8h.Jo man šodien noteikti jābūt savā organizācijā un vēl neesmu satikusi savus dzīvokļa biedrus, kas brīvdienās iebraucaJ
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru