Aprilis darbiñá

Heyum, shis ménesis bijis varen piepildíts ar celojumiem un darbiñiem, tad nu dazhi ieskati:)

30. marts - 8.aprilis Familia

Un nu jau ciemiņi pie manis, laiks izkrāsojās saules krāsās un deva lielu sparu Samil, Pontevedra, Porto arī manējiem bija CS (Couch Surfing) pieredze ar Fernando, atklāti sakot vīna darītavas mums pietiek ilgam laikam, brīnišķīgs iekonservētais zvejnieku ciematiņš ar Alejandro, mariskas(jūras veltes), pulpo(astoņkājis), dažiem gan pēc tam mājās bija jāvirina ledusskapis, jo mariskas negāja pie sirds, reisa maiņas un lielā iepirkšanās, man nu ir Lv ražoti svārki no H&M, C vitamīns un piedzīvojumi ilgam laikam. Sajutos, kā vietējā, jo ūdens man tiešām ir vēl par aukstu okeānā, lai peldētos, bet kas gan nekait rūdītām Ziemeļniecēm, lec tik iekšā:D

Kaut arī bija jāstrādā viss izvērtās varen saplānoti un labi. Ik pa laikam radās kāds iemesls, lai paskrietu vai kaut ko nokavētu, Porto nepavisam mūs negribēja laist vaļā – pieturā, kur vajadzēja atnākt autobusam izrādās piestāj tikai ar iepriekš nopirktām biļetēm, tad nu zvanījām Katrīnai, latviešu meitenei ar ko iepazinos iepriekšējā reizē un palikām pie viņas mazajā kalnu hostelītī, ļoti jauks – iesaku. Un izrādās arī autobusa pietura turpat bija, Aijucīts vēl kādu brīnumu pastrādāja, pamodināja mūs 1 h agrāk, tad nu vēl paspējām pa pilsētu pastaigāt pirms atgriezāmies Vigo. Ar to vēl viss nebija beidzies, smuki pastaigājāmies, parunājām ar suņu tantēm, vai tiešām Lv tā ar jebkuru katru parunātu, diez vai!

  Atvadījāmies no Sairiņas, kad nākošā rītā zvans, ka reiss no rīta atcelts – opā! tikai vakarā un tātad uz otro reisu nevar paspēt, taksis uz Santiago, Ryanairs nelaiž, jo nav biļetes, maiņas-zvani, neatnākušais rēķins no Air Baltic, kas bija spamā, stress dienas garumā, par laimi internets bija mājās, jāmēģina saskatīt visu pozitīvo, bet nu visi ir laimīgi mājās un atrisinājies, bet nu piedzīvojumi netrūka ne mirkli.

22.marts - 4 aprilis

Liekot jaunu bildi iekšā viss liekas krāsaināks un gaišāks. Katram savi priekšstati un steriotipi par Spāniju, man tā laime ir redzēt tās krasās atšķirības, tik dažādas, kā valodas ir arī katrs reģions Spānijā. Visbiežāk jau priekšstati ir par Flamenko, vēršu cīņām, sauli un jūru palmu ielejā, tas viss arī ir sastopams Spānijas dienvidos, savukārt pilnīgs miers, zaļu mežu ieskauti un okeāna dzestri ir ziemeļi. Bija patīkami sajust pirmos pavasara sveicienus pludmalē,kas atmodināja arī manas ieziemotās baterijas, LV vēl ziemas mētelī bija jātuntulējas.

Dienvidu trips sākās ar 2 skaistām dienām Malagā 140 brīvprātīgo sastāvā no tiem 3 ziedi no LV, superjauki cilvēki un interkulturālais mikslis, pasākums par īsu bija, bet ES tagad samazina dienu skaitu apmācībām, pirms aizbraukšanas apmācības vairs nav, kas manuprāt bija ļoti svarīgi. Sajūsmināja, ka īstai galīsietei mācīju galīsiešu dejas, kas tik neatklājasJ

Andalūziešu valoda ir tik interesanta, visas galotnes „norij” un manuprāt gramatiku viņiem nemaz nav diktam jāmācās, es jau ar iemanījos runāt pa šai manierei.

Pagarinot apmācības aizlaidām uz Sevilju un Granadu...nu ļoti skaisti, daba, arhitekt;ura, dienvidos tāds čils, cilvēki nepar ko neuztraucas, kā apmirināti kaķi klīst un čupojas apkārt gozoties saulītē. Nacionālais parks pie Seviljas pasakains un mazā smilšu pilsētiņa Rosillo.

Meklējot naktsmājas Malagā viss izvētās super smieklīji un veiksmīgi, sazinoties caur kontaktiem uzgāju vienu no Turcijas brīvprātīgajiem ar ko bijām apmācībās, bet nebijām pārmijuši ne vārds, redz kā un Malagas pludmalē satikāmies, lielisks čalis, uzņēma mūs jauki savā rezidencē, kā jau iepriekš minēju, brīvprātīgie, tā ir īpaša kasta (atsaucīgi, laipni, uzticami un vispusīgi). Siltas atmiņas ..ha un beidzot redzēju Flamenko.

Vai Galīsija mani pārsteidz, kā sagaidīja mājās? Ar lietussmidzekli un mākoņiem, kā siltumnīcas efekts, bet ne uz ilgu laiku.

somos gallegos:)