Kā parasti esmu kustībā un neatliek laika piesēsties un kaut ko uzrakstīt, apkopot, baudu un darbojos. Bijām A Coruna apmaiņas braucienā ar ADS sabados dynamicos grupu, jauniešiem ar ko katru sestdienu darbojamies brīvā laika aktivitātēs gan izglītojošās, attīstošās utt. Satikām A Coruna jauniešus, jautrākais, ka viens no jauniešiem pie pusdienām pārjautāja no kurienes es esmu... vai Latvija ir Itālijā? Smieties vai raudāt, bet ģeogrāfiju slikti te pārzin. Bijām pārgājienā uz Monte de San Pedro, gaisa temperatūra 10-12 decembrī sasniedza +20 grādus, kas ir diezgan interesanta parādība, jo pēc nedēļas naktī bija pat +1.
Ziemassvētki tuvojas un mums līdz ar to vairāk darba, labdarības projekti un katra diena sastāv no sanāksmēm, Ludotekas ziemassvētku ballīti, vakariņām ar organizāciju, dāvanu gatavošanu, kā piemēram bijām Corte Ingles gatavot ar bērniem ziemassvētku mantiņas, Papa Noel satiku, pačukstēju vēlmes.
Ar katru dienu ar vien vairāk atnāk ziemassvētku sajuta, slidotava ir atvērta – noteikti iešu paslidot, tik labs kompanjons slidotājs jāatrod, visa pilsēta ar gaismiņām izrotāta, cilvēki gaišāki kļuvuši. Mans latviskais gars bija izslāpis pēc tradīcijām, tad nu savā centrā uzpinu skuju vainagu un izcepu daudz piparkūkas pie organizācijas direktora mājās – mums krāsns saplīsusi, pirmo reizi gatavoju mīklu, izrādās ļoti viegli – glazūrai ar jauna pieeja, kā krāsas iegūt no bietes, citrona, kurkuma, apelsīna, kakao. Izdevās garšīgas, kaut arī Pablo teica, ka jocīgi tie cepumi, varētu jau būt garšas kārpiņām jauns piedzīvojums. Vakariņas ar organizāciju 55 cilvēku sastāvā, pārsteidza maltīte, biju gaidījusi ko tipiskāku, bet iztikām ar picām, tortillu un keksu, pēc tam konkurss kurā bija jādejo 11 stilu dejas, ko domājiet – mans pāris ieņēma pirmo vietu. Jau iesiluši gurnos varējām doties sildīt balsi, karaoke līdz rīta gaismai.
Ziemassvētki tuvojas un mums līdz ar to vairāk darba, labdarības projekti un katra diena sastāv no sanāksmēm, Ludotekas ziemassvētku ballīti, vakariņām ar organizāciju, dāvanu gatavošanu, kā piemēram bijām Corte Ingles gatavot ar bērniem ziemassvētku mantiņas, Papa Noel satiku, pačukstēju vēlmes.
Ar katru dienu ar vien vairāk atnāk ziemassvētku sajuta, slidotava ir atvērta – noteikti iešu paslidot, tik labs kompanjons slidotājs jāatrod, visa pilsēta ar gaismiņām izrotāta, cilvēki gaišāki kļuvuši. Mans latviskais gars bija izslāpis pēc tradīcijām, tad nu savā centrā uzpinu skuju vainagu un izcepu daudz piparkūkas pie organizācijas direktora mājās – mums krāsns saplīsusi, pirmo reizi gatavoju mīklu, izrādās ļoti viegli – glazūrai ar jauna pieeja, kā krāsas iegūt no bietes, citrona, kurkuma, apelsīna, kakao. Izdevās garšīgas, kaut arī Pablo teica, ka jocīgi tie cepumi, varētu jau būt garšas kārpiņām jauns piedzīvojums. Vakariņas ar organizāciju 55 cilvēku sastāvā, pārsteidza maltīte, biju gaidījusi ko tipiskāku, bet iztikām ar picām, tortillu un keksu, pēc tam konkurss kurā bija jādejo 11 stilu dejas, ko domājiet – mans pāris ieņēma pirmo vietu. Jau iesiluši gurnos varējām doties sildīt balsi, karaoke līdz rīta gaismai.
Ko ir tipiski ēst ziemassvētkos Galīsijā?
Marisco, polvoron, turron, marcipáns, piedra de azucar, aitas vai jēra gaļa, katrā ģimenē ir savas tradīcijas taču būtiskākais, ka tiek gatavots ēdiens un svinēts pie ģimenes vecākās paaudzes.
polvorones
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru