pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

22.novembris - 30. novembris

Arī pie mums  beidzot ir ziema atnākusi , jo oktobrī  un novembra sākumā vēl bija īsts pavasaris +20, joprojām zied koki, bet tagad gan ir krietni vēsāks  -10 -8 grādi, bet aukstumu te vairāk jūt, jo lielāks mitrums. Apkure gan te ir tikai nelielu dienas daļu vakarpusē, no rītiem ir vēsi, nebiju gaidījusi, ka man būs jāpērk ziemas pidžama. Cepure un cimdi jau izvilkti no skapja un tiek lietoti. Tikai sniega trūkst, balta un tīra, ziemīga un gaiša sajūta ar sniegu, manā pilsētā nemēdz būt sniegs, bija ieplānots brauciens uz Leon, bet sniega dēļ, dažos Spānijas reģionos tā ir katastrofa, braucienu atcēla, jo pagājušā gadā bija interesanta  pieredze ar sniegā  iestigušu autobusu.  Šogad jo īpaši pietrūkst sniega, jo ik gadu pierasts vārtīties sniegā, slēpot un darīt citas aktivitātes, ceru arī šeit esot aizdoties uz kādu kalnu pašļūkt ar plēvi, tuvākais gan man ir 3h braucienā J Ja skatās Latvijas mērogā es dzīvoju Liepājā, tikai to atzīmējot uz Spānijas kartes. Visi plāno ziemassvētku ceļojumus uz mājām un sāk jau plānot ko darīs un kādas tradīcijas katrā valstī, sāk kāroties LV ziemassvētku smarža (mandarīni, karstvīns, piparkūkas) un saldumu kalendārs, kā arī pilsētas skaistie skatlogi un gaismiņas, vismaz pagaidām pilsētā nav sajūta, ka tuvojas Ziemīši. Šogad ļoti ceru sagaidīt baltos svētkus ar  Alejandro ģimeni vecmāmiņas mājā iepazīstot Galīsiešu tradīcijas.
Noslēdzām Curtopijas – Īsfilmu festivālu ar gandarījuma sajūtu, daudz ieguvumi, gan specifiski par organizēšanu un īsfilmu būšanu, gan arī jaunu vietu un vietējo cilvēku iepazīšana. Pasākuma noslēgumā beidzot Marco varēja izpausties DJ lomā spēlējot regeju, kā jau ierasts galds bija klāts ar pincham (uzkodas uz kociņiem) un sarunas vedot baudījām vakaru vienā no mazākajiem pilsētas bāriem. Ļoti gaidu 2. Janvāri, kad sākot ar šo datumu būs aizliegts smēķēt bāros un kafejnīcās, savādāk mājās pārnākot aromāts ir tāds, ka gribas dušoties ar visām drēbēm un jo ātrāk, jo labāk.
Pēc spāņu valodas lekcijām ar daļu no kursa mums jau ierasts iemalkot tēju vietējā kafejnīcā, pretī  skolai, pārsteidzoši tas, ka tēja un kakao ir dārgāka nekā svaigi spiesta apelsīnu sula. Apspriežam nedēļas plānus un fiestas, futbola spēles(ļoti svarīgi un neiztrūkstoši),  kā arī sadzīviskus jautājumus par cik visi esam iebraucēji, šodien bijām iepazīt vietējos sporta klubus, vidēji 35 Eur mēnesī iekļaujot trīs aktivitātes. Es tomēr dodu priekšroku yogai un jebkurā brīvajā brīdīJ


Beidzot atradu daudz garšīgu lietu ekoveikaliņā, graudu maizi, dažādus miltus, riekstus, eļļas un kefīru un daudz kas cits, tikai cenas ir samērā augstas un atsevišķi produkti 3x dārgāki, kā LV. Iemācījos jaunus vārdiņus pie reizes cebata - mieži, centeno - rudzi,  trigo - kvieši, granos - graudi,  semola - putraimi, cereales – sausās pārslas. Bet  apsolījos kefīru un graudu maizi nogaršot pirmos -  visvairāk pietrūkst.
Vai zinājāt, ka Spānija ir lieli zivjēdāji, otrā lielākā valsts aiz Japānas, kas uz vienu iedzīvotāju apēd visvairāk zivis. Šeit Galīsijā to īpaši jūt, visas jūras veltes ko vien var iedomāties (gliemeži, garneles, krevetes, astoņkājis u.c.
Mani joprojām spēj sajūsmināt tas cik katrā valstī dažādi ir ēdieni un ko kad ēd , spāņu valodas kursā iepazinu Irānas, Brazīliešu, Portugāles, Austrālijas, USA, Maltas, Moldāvu virtuves dažādības. Piemēram Maltietis ar ko dzīvoju brokastīs var mierīgi ēst spageti ar tomātu mērci un ceptām olām, spāņi savukārt brokastis ietur ļoti pieticīgi ar kafiju vai kakao un cepumiem, pēc tam ap 12.00 otrās brokastis - uzkodas, 14.00 – 16.00 svarīgākā dienas ēdienreize ar pirmo ēdienu, otro ēdienu, saldo un nobeidzot ēdienreizi ar kafiju, vakariņas spāņi ēd ļoti vēlu 21.00-22.00. Sākot ar valsts dažādībām beidzot ar personību, tik dažādi mēs ēdam un esam.  Bet varam būt priecīgi, ka Latvijā ēdiens ir salīdzinoši kvalitatīvs un nav tik daudz saķīmiķots, šeit to jūtu izteikti, augļi un dārzeņi mēdz būt bezgaršīgi, nerunājot par ko vairāk, tagad ļoti novērtēju vecmammu rūpes par dārzu.

                                                  Karla pieticīgā ēdienreize.

Kas šogad modē? Pelēks, tumši zils un brūns, cilvēki šeit pārsvarā ģērbjas vai nu ļoti askētiski vai arī sportiski.  Latvijā varu teikt, ka cilvēki tērpjas krāsaināk.Apavi ir spāņu lepnums, jo ir daudz vietējās ražotnes, kvalitatīvi un cenu ziņā ļoti pieņemami.

Klausos Carlos Nunez koncerta ierakstu, Karls šodien  no bibliotēkas atnesa tradicionālo Galīsiešu mūzikas koncerta DVD (gaitas, vijole, ģitāra), pie šādas mūzikas gribas dejot, ļoti priecīga un līdzīga Latviešu tautas mūzikai. No bibliotēkas iespējams ņemt uz mājām CD, DVD ierakstus. Tad nu tagad mums Dūdu dziedājumi iet vaļāJ
Šovakar futbola mačs Madride – Barselona yuu haa..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru