21-30.decembris "Krizes posms"

Ziemassvētku laiks,  nebiju domājusi, ka mani pārņems tik sentimentālas jūtas un ilgas pēc mājām un mīļajiem.  Šie ziemīši bija ļoti īpaši ar to, ka nebija sniega, eglītes un viss ierastais. Jo pavadīju to ar lielisku un lielu galīsieši ģimeni A Coruna.

Esmu atpakojusi LV gardumu paciņu, sēžu un domāju par Jums, milzīgs paldies mani mīļie!

Loku iekšā  šprotes ar rupjmaizi un raudu gan aiz prieka, gan aiz bēdām. Līdzīgas sajūtas mani pārņēma atbraucot. Cerams, ka drīz tas viss sentimentālais bums pārvērtīsies kādā radošā brīnumā, šodien make-up kursus vadīju, bija liels gandarījums par paveikto.

Jāatzīst, ka ir uznācis tāds krīzes brīdis, bimbiens nāk par sīkumiem un līdz ko aizdomājos par savējiem. Sadedzu svecītes un ēdu griķus,  lai mazliet gaismu sevī  ienestu un LV garšu sajustu. Katru mīļu brīdi sevi mēģinu uzmundrināt, pajogot, pasmaidīt sev un padejot, Marco no Itālijas atgriezies, tagad mazliet lielāka dzīvība un  jautrība mājās.

Darba kolēģi un mana fizioterapeite ļoti atbalsta, tiešām pozitīvi iedrošina satikties ārpus mājas, parunāt, lai negruzītos, vietējie te tiešām ļoti forši un atsaucīgi cilvēki, vairāk izrāda savas emocijas un runā par tām, mēs ziemeļnieki tās veikli kaut kur gribam paslēpt.

Jaunais gads tuvojas un visi vēl uz tāda svētku viļņa, man kaut kā tā svētku sajūta ne visai patīk it sevišķi  vēdera apvidū. Bet šodien jogas klases organizācijā, ceru visu negatīvo un sakrāto enerģiju palaist pastaigā.

Manuprāt brīvprātīgais ir tāda kā diagnoze, ievēroju daudz pozitīvu pārmaiņu savā ikdienā, lielākā no tām ir, ka ir milzīgs prieks dalīties un dot kādam, kam tas ir vajadzīgs.

gatavojām pārtikas pakas 80 ģimenēm

8-20.decembris

Kā parasti esmu kustībā un neatliek laika piesēsties un kaut ko uzrakstīt, apkopot, baudu un darbojos. Bijām A Coruna apmaiņas braucienā ar ADS sabados dynamicos grupu, jauniešiem ar ko katru sestdienu darbojamies brīvā laika aktivitātēs gan izglītojošās, attīstošās utt. Satikām A Coruna jauniešus, jautrākais, ka viens no jauniešiem pie pusdienām pārjautāja no kurienes es esmu... vai Latvija ir Itālijā? Smieties vai raudāt, bet ģeogrāfiju slikti te pārzin. Bijām  pārgājienā uz Monte de San Pedro, gaisa temperatūra 10-12 decembrī sasniedza  +20 grādus, kas ir diezgan interesanta parādība, jo pēc nedēļas naktī bija pat +1.

 Ziemassvētki tuvojas un mums līdz ar to vairāk darba, labdarības projekti un katra diena sastāv no sanāksmēm, Ludotekas ziemassvētku ballīti, vakariņām ar organizāciju,  dāvanu gatavošanu, kā piemēram bijām Corte Ingles gatavot ar bērniem ziemassvētku mantiņas, Papa Noel  satiku, pačukstēju vēlmes.

Ar katru dienu ar vien vairāk atnāk ziemassvētku sajuta, slidotava ir atvērta – noteikti iešu paslidot, tik labs kompanjons slidotājs jāatrod, visa pilsēta ar gaismiņām izrotāta, cilvēki gaišāki kļuvuši. Mans latviskais gars bija izslāpis pēc tradīcijām, tad nu savā centrā uzpinu skuju vainagu un izcepu daudz piparkūkas pie organizācijas direktora mājās – mums krāsns saplīsusi, pirmo reizi gatavoju mīklu, izrādās ļoti viegli – glazūrai ar jauna pieeja, kā krāsas iegūt no bietes, citrona, kurkuma, apelsīna, kakao.  Izdevās garšīgas, kaut arī Pablo teica, ka jocīgi tie cepumi, varētu jau būt garšas kārpiņām jauns piedzīvojums. Vakariņas ar organizāciju 55 cilvēku sastāvā, pārsteidza maltīte, biju gaidījusi ko tipiskāku, bet iztikām ar picām, tortillu un keksu, pēc tam konkurss kurā bija jādejo 11 stilu dejas, ko domājiet – mans pāris ieņēma pirmo vietu. Jau iesiluši gurnos varējām doties sildīt balsi, karaoke līdz rīta gaismai.

Ko ir tipiski ēst ziemassvētkos Galīsijā?

Marisco, polvoron, turron, marcipáns, piedra de azucar, aitas vai jēra gaļa, katrā ģimenē ir savas tradīcijas taču būtiskākais, ka tiek gatavots ēdiens un svinēts pie ģimenes vecākās paaudzes.

polvorones

Šodien brīvdiena, pirmo reizi  mājās i-nets, siltas piparkūkas un  par to vien smaids līdz ausīmJy no pasa nada, ka rīt spāņu valodas kursi un jāceļas 8.00

5-8. decembris....muito, muito bom

Moito bem, vamos a praia!!!

Sen gaidītās brīvdienas, Spānijā 6 un 8 decembris ir puente - festivo,  tādēļ jau laicīgi ieplānojām doties uz Portugāli – Porto. Mierīgu prātu sagaidu Kristīni no Palencijas un esam pārliecinātas, ka mums ir drošs  hosts (Couch surfing) Porto, drošības pēc vakarā pirms braukšanas pārbaudam e-pastu un še ku re ku, ziņa, ka hosts nevar mūs uzņemt, panika – ko darīt? Meklējam urgent citus hostus un izsūtam ziņu, nolemjam no rīta pirms braukšanas pārbaudīt vai kāds mūs var uzņemt pēdējā brīdī -  nepaiet ne 30min, kad saņemu vēstules no Helēnas, kas mūs ir gatava uzņemt, smaidam vairs nav gala un malas, liekamies uz auss un gaidām jaunu rītu. Rīts vējains un lietains, bet veikli iepūš mūs Porto +19 grādu virpulī ar veldzējošu lietus brāzmu, kas atgādināja par sevi visu ceļojuma laiku. Pirmās dienas plāns noskaidrot  svarīgāko, sākam protams ar gastronomiskajām izpriecām, jūras velšu zupa ar rīsiem uz daudz garšvielām– varen stipra un sildoša, bet lietus atveldzēJ Mazs skrējiens pa pilsētu un vakariņas mūsu mājvietā ļoti raibā kompānijā ar draugudraugiem no Āfrikas, Junzēlandes, Francijas, Itālijas etc. Ar tipiskajiem Franču, Latviešu, Itāļu un mazliet no Portugāļu ēdieniem. Ābolmaizes ar krējumu un kanēli aizgāja, kā smērētas. Nakts Jam klubā, kur svētdienās cilvēki var nākt spēlēt freestylā instrumentus un improvizēt uz skatuves, izrādās arī latviešu meitene tur strādā un daudzi latvieši pēc saviem projektiem ir palikuši Porto un es pat ļoti labi viņus saprotu, jau sāku  to apsvērt, vienīgi vidējā alga ir 500 Eur un dzīvokļa īre ir 200-300Eur robežās, kaut gan pārtika Portugālē ir krietni lētāka, kā Spānijā un garšīgie kulinārijas brīnumi ar ko lepojas Portugāle ir nepārspējami sākot no kēksiem, šokolādes desu, burkānmaizi un pastel de nata, portvīnu  un citiem gardumiem. Varu par savilkt kādas līdzības ar Latviju, mēģinot saglabāt autentiskumu, dabīgās lietas un vietas, patriotisms, vienīgi manuprāt vīrieši īpatsvars ir lielāks, kāds apmaiņas projekts derētu.  Nākamais rīts silts, kā pavasara dvesmas pavadīts sākas ar īpašu iepazīšanos - hostu Fernando, kas 2.5 gadu laikā uzņēmis savās mājās 965 cilvēkus no visas pasaules, visu valstu karogi, dāvanas – ieteicu rakstīt valdībai vēstuli, lai piešķirtu lielāku dzīvokli, jo drīz vairs pašam vietas nebūs. Pavadām lielisku dienu ekskursijā pa pilsētu, mazas šauras ieliņas ar krāsainām mežģīņu un mozaīku mājiņām, ik viena mājiņa ir kā personība un mākslas darbs, sena vēsture un tradīcijas, 6 tilti, kas ved uz citām pilsētām un vīna darītavām, iespaidīgs tirgus un dzelzceļa stacija, kas vairāk gan izskatās pēc muzeja ar flīžoti krāsainām sienām. Esam krāsaina kompānija Austrālija, Thailand, Francija un Latvija. Vakars sākas ar šaha spēli (ieguvu godpilno 3 vietu) un īpašām CS(Couch sērferu) vakariņām, tradicionālajiem Portugāles ēdieniem, kā bachalau com nata, vino verde, pan oscuro con mantequilla con sal y mucho mas. Pēc katra mača ir arī medaļas, svinīga CS apbalvošana šahā, apbrīnojama ir Fernando izdoma, labsirdība un uzticēšanās, katram ciemiņam ir mājas atslēgas.3-4 reizes nedēļā vada ekskursijas pa pilsētu tikai sava prieka pēc. Nākošajā dienā sarunājam iepazīt otru Porto daļu, ekskursija  portugāliski Casa de Musica – moderna un iespaidīga, uzbūvēta tikai 2005 gadā ar visām jaunākajām un modernākajām tehnoloģijām, lai radītu labāko skaņas kvalitāti koncertiem, universitātē ir sevišķa aura, sajūtas, kā filmas fragments iemirdzas, naudas muzejs, minerālu muzejs, grāmatnīca, kas ir trešā skaistākā un iespaidīgākā pasaulē(aiz Argentīnas un San Francisko) mjam ..okeāns, sajust vēja garšu un brīvības elpu. Izrādās, ka esam ieradušies tieši Jazz festivāla laikā un tad nu arī baudām, pilsēta ir ļoti dzīvelīga un visu laiku notiek dažādas aktivitātes, koncerti, tirdziņi pirms ziemassvētkiem ar roku darinājumiem, izstādes. Pēdējais vakars Porto izvēršas ļoti jautrs, jo pievienojas vēl viens hosts un kā jau vietējais aizved uz vietējo ļautiņu iecienītākajām vietām, tad nu visai tradicionāli esam afroportugāliskā kafitērijā, kur nobaudām caldo verde (zaļo zupu)..sautējumu ar rīsiem.. mjamm...cepumu kūka, kas mazliet atgādina tiramisu..un arī Latviju. Kompānija vakara gaitā ļoti mainās, bet tikai divi no tiem bija vietējie, tā teikt īsti Portugāļi . Daudz iebraucēji un studenti dzīvo Porto. Smaids līdz ausīm un gurnu kustināšana var sākties. Izklaides uz ielām ir sava veida tradīcija tusējot mazās ieliņās malkojot dzērienus, tagad saprotu iemeslu kāpēc agrās rīta stundās tiek mazgātas ielas, smaids. Klubos ir sava veida sistēma, ka tiek maksāta ieejas maksa, kas ir 5-15Eur robežās, taču tikai viens dzēriens ir iekļauts cenā, pārējais tiek summēts un gala beigās iekasēts, diezgan laba stratēģija. Izklaides un karstākā nakts stunda tieši tāpat, kā Spānijā sākas ļoti vēlu 3-4 naktī , mums ir īpaši paveicies, jo nākamā diena arī Portugāļiem ir brīva un visi izklaidējas ne pa jokam, bāri un klubi ir pārpildīti un uz rīta pusi nav pat kur apgriezties, tā teikt - ja ir, tad uz visu banku.

Brokastis, slavenajā Galeria de Paris – senatnīgā un ļoti omulīgā kafitērijā, kas slavena ar savu bagātīgo brokastu piedāvājumu 1.50Eur. Ar mūsu hostu Helēnu, kas atskrējusi  pirmā. Pirms svētku tirgus dzelzceļa stacijā ar rokdarbiem, mākslas darbiem un dažādiem gardumiem – cilvēki ar ierobežotām vajadzībām gatavojuši dažādus darbiņus un skaistas lietiņas, ko par ļoti pieņemamām cenām var iegādāties un iepriecināt kādu no savējiem ar oriģinālu dāvanu.  Arī  veikaliņos atrodamas lietas, ko lietoja  50 gadus atpakaļ, tās pašas markas ražo joprojām. Starp Portugāli un Spāniju ir jūtamas atšķirības, gandrīz ik katrs runā kādā svešvalodā, cieņā ir dabiskas lietas un tradīcijas, daudz mierīgāki žestos..mazo valstu īpašības, kā lielāka kopības sajūta, radošums..vēlme pēc sasniegumiem...atvērtība visam jaunajam..Esmu  iemīlējusies Porto...pat lietus lāses to nespēja apslāpēt .....uz tikšanos...